Straumēni - Edvarts Virza Biju cereejusi uz to, ka man patiks si graamata. Man patika valoda, intresanti bija lasiit par ticeejumiem un parazaam. Lai cik man patika cilveeka un dabas attelotaas attiecibas tomeer kristigaa maciba par pazemiibu, pieticiibu, nolemtiibu man liedza izbaudiit veestijumu. Desmit lapas garo sprediķi lasot, visi stāvēja kājās, un istabā ilgu laiku cits nekas nebija dzirdams kā Manceļa stingrie un sulīgie vārdi par grēcinieku mokām un baložu mīlīga dūkšana aiz loga būrī.Tapataas:Bērni rotājās plānā, drāzdami saviem nažiem bērnu arklus, ecēšas un citas darba lietas, tādā kārtā jau no mazām dienām gatavodamies iet tēvu pēdās.Ilgu laiku bija(ir) pienemts, ka zeeniem jaaiet teeva pedaas un meitaam jakluust par caklaam saimnieceem. Manaa skatijumaa taa cilveeks zaudee indivulitaati un tas ir veel viens panemiens, kaa notureet straadnieku skiru no iespeejas ieguut augstaaku socialo statusu. Virza ir uzrakstijis utopiju, kuraa es negribeetu dzivot.